Vai parkošanās sensorus var uzstādīt arī vecākām automašīnām?

Tik droša noparkošanās iespēja kā augšup esošajā attēlā novērojama reti. Iepirkšanās centru stāvvietās atstarpes starp parkošanās līnijām bieži vien ir mazākas kā noteikts likumā. Tas liek aizdomāties par to, ka parkošanās sensoram jaunajās automašīnās vajadzētu būt obligātam.

Pirmkārt tas padarītu autovadītāju dzīvi daudz vienkāršāku, otrkārt noteikti samazinātos apdrošināšanas gadījumu skaits, kas saistīti ar auto gabarītu neapjaušanu vai vienkāršu izklaidību, un varbūt arī samazinātos apdrošināšanas cenas.

Iegādājoties jaunu automašīnu tas nozīmē tikai vienu papildus ķeksīti auto aprīkojuma izvēlē, bet ko darīt, ja jau esošai automašīnai sensora nav?

Vecākiem auto modeļiem parkošanās sensora uzstādīšana nemaz nav tik slikta ideja.

Mūsdienu risinājumi ļauj uzstādīt parkošanās sensoru gandrīz jebkurai automašīnai nemainot izskatu un neveicot auto pārbūvi.

Visvienkāršākie risinājumi nozīmē sensora uzstādīšanu buferī un skaņas signāla pārvadi uz salonu. Ja ar to nepietiek, tad, piemēram, Vodafone parkošanās sensoru gadījumā pamatfunkcijai var pievienot dažādus paplašinājumus.

Vodafone sensoru nozīmīga funkcija ir tā, ka parkošanās sensorus pēc uzstādīšanas var iestatīt ar datora programmatūru (mainīt darbības rādiusu), ja automašīnai piemēram ir piekabes āķis vai aizmugurējais pakāpiens, kas var traucēt sensora darbību.

Papildus ir arī HMI interfeiss, kura priekšrocība ir sensoru darbības rādiusa attēlošana uz automašīnas multimediju ekrāna jeb jaunākām automašīnām papildus skaņas signālam iespējama arī vizuāla attēla funkcija. Pie papildus funkcijām pieder arī piemēram noklusēšanas funkcija, kas samazina radio skaļumu, kad sistēma ir aktīva.

Vodafone komplektā ietilpst arī precīzs atveres griezējs un urbis, kas ļauj ļoti precīzi sensoru uzstādīt, lai auto oriģinālo izskatu mainītu pēc iespējas mazāk.

Parkošanās sensoru uzstādīšana visnotaļ ir lētāka par bufera nomaiņu pēc pārāk straujas noparkošanās atmuguriski.